Vai esat kādreiz koduši sulīgā, bioloģiski audzētā ābolā un domājuši: “Vau, tas garšo pēc īsta ābola!”? Jūs neesat vienīgais. Daudzi cilvēki apgalvo, ka bioloģiski audzēti produkti vienkārši garšo labāk. Bet vai tas ir tikai mūsu iedomās, vai tam ir zinātnisks pamatojums?
Daudzi pētījumi apstiprina, ka bioloģiski audzēti produkti piedāvā dažādas priekšrocības, kas atspoguļojas gan garšā, gan uzturvērtībā.
Bioloģiski audzēti produkti bieži satur vairāk uzturvielu nekā konvencionāli audzēti produkti. Pētījumi rāda, ka bioloģiski audzēti augi satur vairāk antioksidantu, vitamīnu un minerālvielu. Piemēram, metaanalīze, kas publicēta žurnālā British Journal of Nutrition, atklāja, ka bioloģiskie augļi un dārzeņi satur līdz pat 60% vairāk antioksidantu nekā to konvencionāli audzētie ekvivalenti.
Bioloģiskajā lauksaimniecībā netiek izmantoti sintētiskie pesticīdi, kas nozīmē, ka bioloģiskajos produktos ir ievērojami mazāk pesticīdu atlikumu. Pētījums, kas publicēts žurnālā Environmental Research, atklāja, ka cilvēki, kas lietoja bioloģiski audzētus produktus, savā organismā uzņēma par 20-40% mazāk pesticīdu atlikumu.
Bioloģiskie produkti bieži tiek atzīti par garšīgākiem. To apstiprina arī zinātniskie pētījumi. Piemēram, pētījums, kas publicēts žurnālā Food Chemistry, atklāja, ka bioloģiski audzēti tomāti satur vairāk cukuru un flavonoīdu, kas nodrošina bagātīgāku un intensīvāku garšu.
Pētījumi liecina, ka bioloģiski audzēti produkti satur vairāk antioksidantu, kas ir svarīgi cīņā pret brīvajiem radikāļiem un slimībām. Piemēram, pētījums, kas veikts Ņūkāslas Universitātē, konstatēja, ka bioloģiski audzēti piena un gaļas produkti satur līdz pat 50% vairāk omega-3 taukskābju, kas ir būtiskas sirds un asinsvadu veselībai.
Bioloģiskie produkti parasti satur mazāk nitrātu nekā konvencionāli audzētie produkti. Pētījums, kas publicēts žurnālā Journal of Applied Nutrition, konstatēja, ka bioloģiski audzētos dārzeņos nitrātu līmenis ir līdz pat 30% zemāks. Augsts nitrātu līmenis ir saistīts ar veselības problēmām, piemēram, vēzi un methemoglobinēmiju.
Papildus personīgajiem ieguvumiem, izvēloties bioloģiskos produktus, jūs arī atbalstāt videi draudzīgāku lauksaimniecību. Bioloģiskās lauksaimniecības metodes palīdz saglabāt augsni, samazināt ūdens piesārņojumu un veicina bioloģisko daudzveidību. Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature Communications, secināja, ka bioloģiskā lauksaimniecība var samazināt pesticīdu piesārņojumu un uzlabot augsnes kvalitāti.
Viss sākas ar augsni. Bioloģiskajā lauksaimniecībā augsne ir karalis. Zemnieki lolo to kā dārgu mantu, barojot ar kompostu, kūtsmēsliem un zaļmēslojumu. Šāda augsne kļūst par īstu dzīvības putru – pilnu ar mikroorganismiem, sliekām un barības vielām.
Ko tas nozīmē garšai? Augi, kas aug šādā bagātīgā vidē, uzņem plašāku minerālvielu klāstu. Tas ir kā ēst pilnvērtīgu maltīti, nevis ātrās uzkodas. Rezultātā? Augļi un dārzeņi ar dziļāku, bagātīgāku garšu.
Bioloģiski audzēti augi parasti aug lēnāk. Kāpēc? Jo tie netiek “dopingoti” ar sintētiskiem mēslojumiem. Šī lēnā augšana ļauj augiem uzkrāt vairāk cukuru un antioksidantu. Tas ir kā lēni gatavots ēdiens – garšas nianses kļūst izteiktākas.
Padomājiet par meža zemenēm. Tās ir mazas, bet garšas ziņā sit pušu lielās, ūdeņainās lielveikala zemenes. Tas pats princips darbojas bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Bioloģiskie produkti bieži nonāk uz jūsu galda ātrāk. Kāpēc? Jo tos parasti audzē tuvāk mājām. Mazāks ceļojuma laiks nozīmē svaigākus produktus. Un svaigums ir garšas labākais draugs.
Iedomājieties tomātu, kas nogatavināts piemājas siltumnīcā, nevis noplūkts zaļš un nogatavināts kravas kastē. Starpība ir milzīga!
Bioloģiskie zemnieki bieži izvēlas vecās, tradicionālās šķirnes. Šīs šķirnes var nebūt tik ražīgas vai izturīgas pret slimībām, bet tās kompensē ar neticamu garšu.
Parastajā lielveikalā jūs atradīsiet vienu vai divas ābolu šķirnes. Bioloģiskajā tirgū? Jūs varat atrast desmit dažādas, katru ar savu unikālo garšas profilu. Tas ir kā doties garšas piedzīvojumā katrā kumosā!
Bioloģiskajā lauksaimniecībā neizmanto sintētiskos pesticīdus un herbicīdus. Tas nozīmē, ka augi var attīstīt savas dabiskās aizsargsistēmas. Šīs aizsargsistēmas bieži izpaužas kā spēcīgāka garša un aromāts.
Turklāt, nav nekādu ķīmisko atlieku, kas varētu ietekmēt garšu. Tas ir kā dzert tīru avota ūdeni, nevis hloru saturošu krāna ūdeni.
Daļēji, jā. Mūsu garšas uztveri ietekmē arī psiholoģiskie faktori. Zinot, ka ēdam kaut ko “bioloģisku”, mēs varam to uztvert kā garšīgāku. Tas ir kā vīna degustācijā – ja jums saka, ka vīns ir dārgs, jūs, visticamāk, to novērtēsiet augstāk.
Bet tas nenozīmē, ka garšas atšķirība ir tikai iedomāta. Daudzi pētījumi apstiprina, ka bioloģiskie produkti satur vairāk antioksidantu un citu vielu, kas ietekmē garšu.
Bioloģiskie produkti var būt dārgāki, bet tie piedāvā vairāk nekā tikai labāku garšu. Jūs atbalstāt videi draudzīgāku lauksaimniecību, saņemat produktus ar augstāku uzturvērtību un izbaudāt plašāku garšu paleti.
Tātad, nākamreiz, kad kodīsiet bioloģiskā ābolā vai tomātā, padomājiet par visu stāstu aiz šīs garšas. Par augsni, kurā tas auga, par zemnieku
Atsauces:
